Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2023. gadu atklāj, ka Latvijas kopējais iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās ir sasniedzis 39,6 miljardus eiro.
Tomēr šī summa valsts teritorijā sadalās nevienmērīgi, iezīmējot izteiktu galvaspilsētas un tās apkārtnes ekonomisko virsvadību pār pārējo Latviju.
Rīgas reģiona pieaugošā ietekme
Rīgas reģions un galvaspilsēta kopā ģenerē lauvas tiesu no valsts kopējās saimnieciskās darbības – tie ir 26 miljardi eiro jeb 65,8% no visas Latvijas ekonomikas. Zīmīgi, ka Rīgas dominance turpina nostiprināties: vēl pirms gada šis rādītājs bija 64,6%. Tas liecina par resursu un investīciju arvien lielāku koncentrēšanos ap valsts galveno ekonomisko centru.
Turpretim visu pārējo statistisko reģionu pienesums kopējā IKP struktūrā gada laikā ir piedzīvojis nelielu kritumu:
Kurzeme: no 10,3% uz 10,2%
Vidzeme: no 9,3% uz 9,0%
Zemgale: no 8,3% uz 7,8%
Latgale: no 7,4% uz 7,1%
Produktivitātes atšķirības un iedzīvotāju labklājība
Lai objektīvāk novērtētu reģionu ekonomisko jaudu, nepieciešams izvērtēt IKP rādītāju uz vienu iedzīvotāju. Šeit plaisa starp turīgākajiem un nabadzīgākajiem reģioniem kļūst vēl redzamāka.
Statistika rāda, ka produktivitāte Rīgas reģionā ir aptuveni 2,6 reizes augstāka nekā Latgalē. Kamēr galvaspilsētas apkārtnē IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedz 30,4 tūkstošus eiro, Latgalē šis skaitlis ir vien 11,5 tūkstoši. Pārējos reģionos situācija ir nedaudz labāka nekā valsts austrumos, taču joprojām ievērojami atpaliek no Rīgas: Kurzemē tie ir 14,5 tūkstoši eiro, Zemgalē – 13,6 tūkstoši, bet Vidzemē – 12,8 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju.
Dinamika un izaugsmes tempi
Salīdzinot ar 2022. gadu, 2023. gadā IKP pieaugums tika fiksēts visā Latvijas teritorijā, tomēr tā tempi krasi atšķīrās. Rīgas reģions uzrādīja visstraujāko kāpumu – 11,7% apmērā, kas naudas izteiksmē nozīmē papildu 2,7 miljardus eiro. Turpretim vismērenākā attīstība novērota Zemgalē, kur IKP palielinājās tikai par 2,7% jeb 81,2 miljoniem eiro.
Ekonomiskie līderi valstspilsētu un novadu vidū
Vērtējot pilsētas, nepārspēta līdere ir Rīga ar 34,4 tūkstošiem eiro uz iedzīvotāju. Tomēr reģionos izceļas Valmiera, kas ar 28 tūkstošiem ieņem stabilu otro vietu starp valstspilsētām, apsteidzot Liepāju (17,8 tūkst.) un Ventspili (17,4 tūkst.). Saraksta lejasgalā ierindojas Jūrmala un Ogre, kur šis rādītājs nesasniedz 12 tūkstošu eiro slieksni.
Novadu kategorijā vērojami pārsteidzoši rezultāti, ko bieži ietekmē lielo uzņēmumu reģistrācijas vietas vai specifiskas ražotnes:
Mārupes novads: absolūts līderis ar 45,5 tūkstošiem eiro uz iedzīvotāju.
Ropažu novads: 26,9 tūkstoši eiro.
Ķekavas novads: 22,1 tūkstotis eiro.
Ekonomiski aktīvāko novadu desmitniekā iekļuvuši arī Līvānu, Olaines, Smiltenes, Ādažu, Saldus un Dobeles novadi, kā arī Valmieras novada lauku teritorijas, apliecinot, ka spēcīgi vietējie uzņēmēji spēj nodrošināt augstu produktivitāti arī ārpus galvaspilsētas tiešās ietekmes zonas.
